Guntis komentē ierakstu Upuru atbalsts izvarotājam nav demokrātija:
Mans jautaajums nav 'kas jaadara?', mani vairaak interesee 'kaa?'.
Tirgus ekonomikaa ir pieprasiijums un piedaavaajums - 2 galvenaas, visdzelzhainaakaas lietas, paareejais rakstiitais - tiira filozofija. Man tuvas ir reaalas lietas, esmu redzeejis, kaa cilveeki straadaa un dziivo citaas Eiropas valstiis. Straadaajosham cilveekam Eiropaa nav jautaajuma 'Vai eedisim shodien?.
Sheit arii domaaju genociidu pret tautas videejo slaani. Piemeeram, Latvijas skolotaajs, alga uz rokas 250 Ls meenesii. Kaa vinjam izstaastiit visus 'jaa'?
Videejais, straadaajoshais, radoshaakais, visproduktiivaakais tautas slaanis tiek apzinaati ietekmeets. Saku 'apzinaati', jo savaadaak nevaru izskaidrot. Neticu, ka valdiibaa straadaajoshie ir vienkaarshi stulbenji.
Jā, Gunti, es piekrītu, cilvēkam, kam maksā 250 latu mēneša algu par darbu, nevis pabalstu, ir visas tiesības sist ar dūri uz galda un pieprasīt to algu pacelt. Tas nav vidējais slānis, tie ir nabagie, kam būtībā pēc Marxa teorijas nav ko zaudēt un tāpēc viņi samērā viegli varētu sacelties pret tiem, kas viņus tur nabadzībā.

Bet: viņu tādu ir maz, viņiem visticamāk ir arī citi ienākumi un tomēr ir ko zaudēt saceļoties, un galu galā viņi vienmēr var aiziet uz citu darbu (kaut zemenes lasīt Zviedrijā), jo nav nekādu ierobežojumu. Sacēlums nesanāk, jo demokrātiskā sabiedrībā/valstī darbojas brīvības institūts, kas ļauj cilvēkiem izvēlēties. Marx ir bezcerīgi novecojis.

Cits aspekts ir ko darīt ar bērniem, skolām un tiem pakalpojumiem, ko valsts it kā garantē saviem pilsoņiem, ja visi skolotāji aizies lasīt zemenes? Jep, iznāk, kā alga tik un tā ir jāpaceļ. Un pakalpojumi jānodrošina. Citādi aizbrauks pakalpojumu meklējumos ne tikai skolotāji, bet arī bērnu vecāki un daudzi citi.

Alga ir jāpaceļ. Skolotājiem, policistiem un laikam daudziem citiem. „Vai ēdīsim šodien” ir kā pļauka Latvijas elitei. Es nezinu, cik daudz tādu, kam jāietur dienas ilgu pauzi starp ēdienreizēm. Pats tādus nepazīstu. Bet ja tādi tiešām ir, viņiem jāparādās medijos, un medijiem jāliek politiķiem, līderiem un vienkāršiem Saeimas statistiem šo lietu skaidrot, piemēram, uz deputātu algu/piemaksu lieluma fona.

Jums nepatīk, ka es rakstu kas jādara, nevis kā. Es rakstu arī kā. Un ļoti bieži kas ir tikpat labi arī kā. Kā pacelt algas? Atbilde: palielinot valsts ieņēmumus, samazinot izdevumus. Palielināt ieņēmumus var tikai no nodokļiem. Šobrīd galvenais uzdevums ir izvest ekonomiku no ēnas. Tam ir vajadzīgs ļoti spēcīgs VID, prokuratūra (iesk. KNAB) un policija. Es par to vairākkārt esmu rakstījis. Un, protams, tiesas, bet tas ir skaidrs arī bez manis.

Varbūt, būtu vērts ir kādu laiku paturēt nabadzības līmenī pārējo pārvaldi un skolotājus, lai reformētu VID un policiju (nezinu, vai prokuratūrai jāreformējas), iztīrīt no žuļikiem un sliņķiem, piesaistīt labus profesionālus, apmācīt vēl neapmācītos, – un tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem un nodokļu nemaksāšanas kultūru viena divu gadu laikā. Tad varēs sākt pacelt algas pārējiem, kas to saņem no budžeta.

Kā samazināt izdevumus? Ja es zinātu, ko var noīsināt valsts pārvaldē, es pateiktu. Vajadzētu tomēr apvienot tās ministrijas. Bet galvenais ir stingri kontrolēt izdevumus. Cik es saprotu, otkatus neviens nav atcēlis un tos maksā no valsts pasūtījumiem. Tātad biežāk auditēt, tiklīdz parādās kaut mazākās aizdomas, un tās parasti parādās. Tam vajag spēcīgu auditu – Valsts Kontroli, prokuratūru, VID un policiju.

Kā? Ļoti vienkārši – ievērojot likumu. Likuma vara, gan likuma burta, gan likuma gara vara. Soda neizbēgamība.

Kā nodrošināt, lai ievēro likumu un neizbēg no soda? Ar parlamenta kontroli un tikai ar parlamenta kontroli.

Kā lai parlaments kontrolē? Ievēlot tur tās partijas, kas sola nevis algas un pabalstus, ne attīstīt biznesu (ar to valstij nav jānodarbojas), ne mūžīgu cīņu pret kādu politisku spēku, ne prezidentālu republiku, ne mistiku un muļķības, bet likumību, likumību un likumību.

Kā lai partijas to sola un izpilda? Veidojot tās partijas un kontrolējot caur savām pilsoniskām organizācijām un brīviem medijiem. Pieprasot no saviem politiķiem to, kas ir svarīgākais un kā Latvijā vēl par maz – ne algas un pabalstus, ne prezidentālu republiku, ne mistiku un muļķības, bet likumību – reformēt un spēcināt Valsts kontroli, policiju, VID, prokuratūru.

„Apzināti”. Apzināti zog. Bet muļķīgus lēmumus pieņem vai kaut ko labu nedara muļķības pēc. Tur ir ļoti daudz visvienkāršāko sliņķu un muļķu. Kā lai nav? Pašiem jābūt citādiem. Kā? Mana atbilde ir Pašcieņa.

Pašcieņa. Nu un? Ja sevi cienāt, mācīsieties. Ja mācīsieties, sāciet interesēties par lietām, kas līdz šim ir bijušas „tīrā teorija”. Tad sapratīsiet, ka ekonomika nav tikai pieprasījums un piedāvājums, ka vēl ir ļoti daudz ļoti praktisku nianšu un kā godīgums, ētika ir tīri praktiskas lietas.

Jūs bijāt, varbūt, dzīvojāt citā, jādomā, attīstītā valstī. Varbūt, Jūs esat guvis pieredzi no darba attiecībām tajā sabiedrībā, redzējāt, kā lietas notiek. Varbūt, Jums radušies jautājumi, kāpēc viņiem tur tas notiek citādāk, kāpēc var paļauties uz attiecībām ar darba devēju, uz policijas, uz valsts. Kāpēc tur pietiek naudas biznesam, lielākām algām, lielākiem pabalstiem, labākai policijai, lielākai likumībai. Jūs nezināt, vai turienes politiķi ievēro likumus, neņem otkatus vai kā citādi korumpējas, kā izpildvaru kontrolē parlaments, kā auditē vai neauditē valsts iepirkumus. To Jūs, varbūt, nezināt. Bet Jūs nevarat neredzēt, ka sabiedrība un ekonomika funkcionē, ka cilvēkiem nav šausmās par savu nākotni jāpamet mājas un jādodas darba meklējumos uz zemeņu laukiem. Un tas viss ne tāpēc, ka viņiem tur ir prezidentālā republika (nekur tādas nav) un ne tāpēc ka bērniem ir balsstiesības. Bet tāpēc ka ir likuma vara. Tāpēc ka ir kontrole, tāpēc ka politiskās partijas pārstāv vēlētājus, tāpēc ka vēlētājam lielākoties ir pašcieņa, tāpēc ka sabiedrībā tā kopumā ir pieņemts. Bez mistikas, bez muļķībām.