Vai tagad, kad vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, ir jāgaida, ka Vienotības kāzu ģenerāļi būs izbadojušies pēc jaunām kāzām?
Ja pie latviešu liberāļu partijas izveides tagad ķersies esošie politiķi, kāzu ģenerāļi, kas vairākus gadus ir deldējuši savus uzvalkus un kostīmus sēžot savās neliberālajās partijās, sarakstos, Saeimā un ministrijās, – liberālisma piedzimšana Latvijas politikā atkal tiks pārcelta uz nenoteikto laiku.
Jebkas, ko būs dibinājuši kāzu “liberāļi”, tikai kompromitēs liberālisma ideju Latvijas sabiedrībā un pilnīgi noteikti būs lemts zaudējumam vēlēšanās. Zaudēs nemākulīgi kāzu ģenerāļi, ne liberāļi. Bet galvenā cietēja būs liberālisma un potenciālas liberāļu partijas reputācija.
Ir lieki teikt, ka cilvēkiem, kas ir atradušies politikā vairākus gadus un ieņēmuši pietiekami skaļus amatus, ir bijusi lieliska iespēja sevi parādīt – pierādīt savu liberālo domāšanu. To gan ir ļoti grūti izdarīt intrigās vai aklā pogu spiešanā Saeimā.
Liberālajai domāšanai nav arī vietas blakus izdzīvošanas instinktam – Maslowa vērtību piramīdā starp šīm divām lietām ir pārāk liela distance.
Kāzu ģenerāļus jaunās partijās var sadzīt tikai centieni izdzīvot politikā. Galu galā kāzu ģenerāļi bēg no grimstošā kuģa, kuru 2010. gadā dibināja iepriekšējās ģenerācijas kāzu ģenerāļi – lai izdzīvotu.
Droši vien var ieskatīties, kā kāzu “liberāļi” balsoja par vairākiem jautājumiem Saeimā, kā vadīja ministrijas, kādus lēmumus pieņēma.
Šobrīd, šajā kontekstā, sakarā ar partiju pietiek ar to, kā kāzu “liberāļi” balsoja 2016. gada sākumā par grozījumiem Politisko partiju likumā (var atrast šajā blogā chronoloģiski sākot ar vēlāko: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit). Viņi visi kā viens nobalsoja par stigrākām prasībām pilsoniskām iniciatīvām. Viņi faktiski nobalsoja par politiskās konkurences ierobežošanu Latvijā un līdz ar to – latviešu politisko tiesību ierobežošanu.
Tas bija klaji antiliberāls un antidemokrātisks solis. Neviens politiķis, kas ir balsojis par tiem grozījumiem, nav pelnījis liberāli un demokrātiski domājošo cilvēku atbalstu.
Kāzu “liberāļi” ir tāda pati nomenklatura, kā ZZS, Saskaņa un tie sīkākie poļitteknoloģiskie projekti. Nomeklaturā notiek tikai iekšējā rotācija. Viņi pārtek no viena trauka otrā, no vienām kāzām otrās, saglabājot “pēctecību”, jeb sevi pie siles, jo ideju trūkuma dēļ neko citu “saglabāt” viņi nevar.
Ja Latvijā kāds beidzot dibinās liberālo partiju, es būšu pirmais, kas to apsveiks. Bet kā liberālis, es nepieņemšu feiku. Liberāļu partija nevar nākt gaismā kā tārps no izēstā Vienotības līķa. Vai nu tu esi viens no Vienotības pirkstiem, kas nobalsoja par politisko tiesību ierobežošanu, vai nu tu esi liberāls.
Ja pie latviešu liberāļu partijas izveides tagad ķersies esošie politiķi, kāzu ģenerāļi, kas vairākus gadus ir deldējuši savus uzvalkus un kostīmus sēžot savās neliberālajās partijās, sarakstos, Saeimā un ministrijās, – liberālisma piedzimšana Latvijas politikā atkal tiks pārcelta uz nenoteikto laiku.
Jebkas, ko būs dibinājuši kāzu “liberāļi”, tikai kompromitēs liberālisma ideju Latvijas sabiedrībā un pilnīgi noteikti būs lemts zaudējumam vēlēšanās. Zaudēs nemākulīgi kāzu ģenerāļi, ne liberāļi. Bet galvenā cietēja būs liberālisma un potenciālas liberāļu partijas reputācija.
Ir lieki teikt, ka cilvēkiem, kas ir atradušies politikā vairākus gadus un ieņēmuši pietiekami skaļus amatus, ir bijusi lieliska iespēja sevi parādīt – pierādīt savu liberālo domāšanu. To gan ir ļoti grūti izdarīt intrigās vai aklā pogu spiešanā Saeimā.
Liberālajai domāšanai nav arī vietas blakus izdzīvošanas instinktam – Maslowa vērtību piramīdā starp šīm divām lietām ir pārāk liela distance.
Kāzu ģenerāļus jaunās partijās var sadzīt tikai centieni izdzīvot politikā. Galu galā kāzu ģenerāļi bēg no grimstošā kuģa, kuru 2010. gadā dibināja iepriekšējās ģenerācijas kāzu ģenerāļi – lai izdzīvotu.
Droši vien var ieskatīties, kā kāzu “liberāļi” balsoja par vairākiem jautājumiem Saeimā, kā vadīja ministrijas, kādus lēmumus pieņēma.
Šobrīd, šajā kontekstā, sakarā ar partiju pietiek ar to, kā kāzu “liberāļi” balsoja 2016. gada sākumā par grozījumiem Politisko partiju likumā (var atrast šajā blogā chronoloģiski sākot ar vēlāko: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit). Viņi visi kā viens nobalsoja par stigrākām prasībām pilsoniskām iniciatīvām. Viņi faktiski nobalsoja par politiskās konkurences ierobežošanu Latvijā un līdz ar to – latviešu politisko tiesību ierobežošanu.
Tas bija klaji antiliberāls un antidemokrātisks solis. Neviens politiķis, kas ir balsojis par tiem grozījumiem, nav pelnījis liberāli un demokrātiski domājošo cilvēku atbalstu.
Kāzu “liberāļi” ir tāda pati nomenklatura, kā ZZS, Saskaņa un tie sīkākie poļitteknoloģiskie projekti. Nomeklaturā notiek tikai iekšējā rotācija. Viņi pārtek no viena trauka otrā, no vienām kāzām otrās, saglabājot “pēctecību”, jeb sevi pie siles, jo ideju trūkuma dēļ neko citu “saglabāt” viņi nevar.
Ja Latvijā kāds beidzot dibinās liberālo partiju, es būšu pirmais, kas to apsveiks. Bet kā liberālis, es nepieņemšu feiku. Liberāļu partija nevar nākt gaismā kā tārps no izēstā Vienotības līķa. Vai nu tu esi viens no Vienotības pirkstiem, kas nobalsoja par politisko tiesību ierobežošanu, vai nu tu esi liberāls.