Sākumā saite – ieraksts par liberāļu politisko think tanku – un nedaudz statistikas. Pēc Google Analytics datiem nedēļas laikā – kamēr varēja piedalīties aptaujā – blogu apmeklēja 228 unikālo vizitoru. Tas ir daudz vairāk, nekā vidēji nedēļā! No tiem aptaujā piedalījušies 47, jeb apmēram 20%. Apmēram tikpat daudz aizkavējušies manā blogā ilgāk, nekā 10 sekundes. Varbūt, tas ir korelējams. Ja intuitīvi pieņemt, ka aptuveni 3/4 manu apmeklētāju lasa latviski, tad kādi 30% manu latviešu apmeklētāju piedalījušies aptaujā. Savukārt, tā vai citādi atbalsta liberāļu iesaistīšanos politikā 45 no 47.


Aptaujas rezultāti, 2011. gada oktobris


























Arī fakts

Par spīti kritiskajam brīdim Latvijas politikā, kad visas ieinteresētās acis ir vērstas uz koalīcijas dibināšanas procesu, aptaujai pat liberālo think tanku izdodas pieaicināt rekordlielo nedēļas apmeklētāju skaitu mana bloga pastāvēšanas laikā. Kā jau rakstīju, arī pašu liberāļu skaits ir palielinājies no 27 aptaujā februārī līdz 45 tagad.

Aicināju komentēt

Komentāri ir supervērtīga lieta. Tie pienes daudz jauna, svaiga – papildina vai apšauba. Tas it kā ir skaidrs, bet ir neiespējami pārvērtēt to iedvesmu, kuru dod komentāri. Tie palīdz izgaismot aktuālo, kam es pats neesmu pietiekami pievērsis uzmanību, bet ko ir vērts apspriest. Bet nu parasti, ja komentē, liels paldies, bet ja nekomentē, pats vainīgs, nemācēji iesaistīt…

Šoreiz es atļāvos speciāli aicināt manus apmeklētājus ne tikai balsot, bet arī komentēt. Komentēšana likās kā zināmā mērā apliecinājums tam, cik nopietni mani apmeklētāji uztver think tank ideju. Pašas idejas pamata ir komunikācija, domu apmaiņa, sadarbības tīkla izveide domu apmaiņai.

Komentāru bija maz

45 nobalsojuši par liberālismu, bet izdevušas ir tikai divas diskusijas. Es nekādā gadījumā nesūdzos un esmu ļoti pateicīgs par cieņu un interesi, bet kopumā, es domāju, nekomentēšana parāda daudz jo daudz vairāk, nekā statistikas cipari.

Komentāri, kurus es saņēmu, ir pats vērtīgākais, kas ir noticis tās nedēļas laikā šajā blogā. Es aicinu visus, kam ir interese par think tank idejas apspriešanu un attīstību, iepazīties ar diskusiju komentāros šeit un šeit. Izdevās padiskutēt arī Twitterī, par ko rakstīju šajā ierakstā.

Anonimitāte

Anonimitāte internetā ir parasta lieta. Galu galā anonimitāte veicina diskusiju. Līdz noteiktai robežai. Līdz brīdim, kad jāiesaistās personīgi.

Ir.lv

Tur manu aicinājumu balsot komentēja viens cilvēks, kas nebūt nav nekāds liberāls. Ir.lv šoreiz mani pārsteidza visvairāk. Ja jau domubiedri atstāj liberāli bez atbalsta uz tādas platformas kā Ir.lv, tad jau laikam Latvijā vairs nepaliek nevienas kaut cik populāras interneta vietnes, kur nebūtu tik nospiedošs drūmo cilvēkēdāju un/vai anarchistisko salašņu lozungu fanu vairākums. Ir.lv blogu lasītājiem ideja par liberālo think tanku kaut cik saistoša nelikās.

Ko tas liecina par Latvijas liberālismu un Latvijas liberāļiem?

Pirmkārt, to, ka šie cilvēki ir. To Latvijā var būt vairāki simti, varbūt pat tūkstoši (ņemot vērā, ka uz manu blogu atnāk ļoti maza daļa).

Otrkārt, Latvijas liberāļiem praktiski nav ko teikt par liberālismu. Es pieļauju, ka daži Latvijas liberāļi iesaistās populārās debatēs. Vai arī neiesaistās un nesaka neko, jo ir aizņemti ar kaut ko svarīgāku …bet laikam atbalstītu nopietnu liberālo spēku.

Treškārt, Latvijas liberāļi nav gatavi iesaistīties politikā. Nav apņēmības. Varbūt, tas ir riebums vai ideju trūkums vai piesardzība („esmu diletants” vai laika nav un nebūs). No offence, es to visu labi pazīstu no paša biogrāfijas!

Pie tā jāpiebilst, ka daži liberāļi jau ir politikā. Un šie liberāļi nav ne ar ko sliktāki kā tie, kas politikā bijuši nav. Citādāki gan viņi ir. Viņiem jāsadzīvo vienā partijā ar bezprincipu klauniem, lētiem populistiem, konservatīviem cilvēkēdājiem un citiem mošķiem. Lai izdzīvotu šajā skābē, viņiem katru dienu jāiet uz kompromisiem ar savu atbildīgā veselā saprāta piekritēja sirdsapziņu. Es nezinu, kādu vērtību viņi pievieno savām mazliberālajām partijām. Tāpēc es neņemšos spriest par to, kas viņus atvedis tajās partijās un dod spēku samierināties ar to vidi.

Jā, Latvijā tik tiešām nav liberālās tradīcijas. Jā, Latvijas sabiedrība ir ļoti konservatīva – arī tāpēc ka Latvijā nav liberāļu skolas, nav liberālās tradīcijas. Jā, Latvijai par „liberālismu” ir pieņemts lamāt pašu konservatīvo cilvēkēdāju blēdības politikā un ekonomikā.

Secinājums

Lai īstenotos liberāļu think tank, liberāļiem jārod sinerģija savā starpā, lai viens otru atbalstītu un iedrošinātu. Tam vajadzīga kāda kopība, fiziska vai virtuāla. Individuāla apņēmība, disciplīna, lai īstenotu horizontālo struktūru.

Un interese, kas ir vai nav katram individuāli.