Ir iemesli, kāpēc Saskaņa var arī nebūt valdībā, un vēl vairāk, kāpēc Saskaņai nav jābūt valdībā.

Vai lielākajai partijai jābūt valdībā?

Paralēles ar Dāniju. Liberālā partija Venstre, kas līdz šim desmit gadus vadīja koalīcijas valdību (kopā ar labēji populistisko Dansk Folkeparti, Konservatīvo partiju un Liberālo aliansi), individuāli pat ieguva papildus vienu mandātu Folketingā un palika Dānijas lielākā partija. Bet tā kā zaudēja visa labējā koalīcija (individuāli zaudētāji gan bija tikai Konservatīvie un DFP), Dānijas lielākā partija tagad atradīsies opozīcijā. Jā, neskatoties uz savu lielumu un smukumu. Tas ir absolūti normāli.

Ja Latvijas SC un tā potenciālie koalīcijas partneri – ZZS un LPP – nav nodrošinājuši sev vairākumu Saeimā, Latvijas lielākajai partijai SC jāpaliek opozīcijā. Jo ļoti vienkārši lielāku atbalstu guvuši citas potenciālās koalīcijas partijas.

Kāpēc Saskaņai nav jābūt valdība

Arī Latvijā ir jāpieņem tādi partiju migrēšanu ierobežojošie noteikumi. Partijām jāpaliek uzticīgām – savām ideoloģijām un saviem vēlētājiem. Vēlētājs balso par partijas solījumiem, kas kaut daļēji atspoguļo kādu ideoloģiju, arī Latvijā.

SC vēlētājs nav balsojis par Saskaņas koalīciju ar labējām partijām. SC vēlētājs ir balsojis par populistu solījumiem palielināt pensijas (visticamāk Jedinaja Rossija aizkomandēto polittechnologu padoms), kāpinot budžeta deficītu, laužot līgumu ar rietumu imperiālistiem un aizņemoties no austrumu imperiālistiem. SC vēlētājs nav balsojis par budžeta deficītu samazināšanu līdz 2.5%, fiskālās disciplīnas likumu, euro ieviešanu, sabalansēto ekonomiku un atbildīgu politiku kā tādu.

Tas ir principiālais iemesls, kāpēc SC nav jābūt koalīcijā ar Vienotību un/vai Zatlera partiju, kurām vēlētājs ir devis mandātu veidot koalīciju reformu turpināšanai, lai neatkārtotu valsts bankrota situāciju.

Jāņem vērā arī to, ka Saskaņa lieliski nosabotēja iespēju iekļūt valdībā pirms gada. Jā, tai varbūt bija šķēršļi, bet kurš solīja, ka būs viegli? Politikā ir jācīnās, jāaizstāv savu vēlētāju intereses. Par SC nodomiem liecina gan šuleriskie mēģinājumi aizbildināties ar okupācijas neatzīšanu, gan balsošana kopā ar Lembergu pret reformistu iniciatīvām, gan lielkrāpnieku aizstāvošā pozīcijā Parex lietā. Viņi arī negrasījās būt valdībā.

Savukārt SC vēlētājs jau otro gadu pēc kārtas parāda savu intelektuālo slinkumu, noticot pasakām par lielākām pensijām, debesmannām un līdzīgām blēņām. Šuleru upuru skaits vēl neleģitimizē blēdību.

Bet valstij, protams, ir jāaizdomājas par tik lielu skaitu Latvijas valsts pilsoņu, kam tik katastrofāli trūkst izpratnes par ētiku, pašu nākotni un apkārt notiekošo, kas dzīvo melīgās ilūzijās un kādas naidīgas diktatūras propagandas ietekmē.